Narvas un Ivangorodas cietokšņi

Igaunija un Krievija, Narva un Ivangoroda. Narvas un Ivangorodas cietokšņi. To visu var ieraudzīt vienā vietā, kas bijusi tik nozīmīga Eiropas vēsturē. Divi cietokšņi tieši uz Krievijas – Igaunijas robežas vēstures gaitā bieži mainīja savus īpašniekus – Dānija, Zviedrija, Livonijas ordenis, Vācija, PSRS, Krievija un Igaunija. Militārie konflikti, politieslodzītie, lieli postījumi un rekonstrukcijas. Abām pilīm bija liela loma Eiropas vēsturē.

Narvas pils

Narvas pils jeb Hermaņa pils celtniecība sākās 13. gadsimtā, kad dāņi izveidoja koka nocietinājumus. Konstrukcijas pakāpeniski tika uzlabotas un pastiprinātas, tādējādi veidojās Narvas pilsēta (to nosauca upes vārdā, pie kuras pils tika būvēta.)
Vēlāk cietoksnis nonāca Livonijas ordeņa valdījumā, kas sāka būvēt pils slavenāko daļu – Hermaņa torni. Kopš tiem laikiem tas piedzīvojis neskaitāmas rekonstrukcijas par spīti daudzo īpašnieku maiņai: pēc ordeņa to pārņēma krievi un tad zviedri, kas leģendārā inženiera Ērika Dālberga vadībā ievērojami paplašināja cietokšņa un pils teritoriju.
No Pētera I baidoties, pilī tika veikti jauni aizsardzības uzlabojumi, bet ironiskā kārtā viņš pili iekaroja Ziemeļu kara laikā. Pabijusi Krievijas armijas un vēlāk – Igaunijas rokās, pils stipri cieta pēc II. Pasaules kara, kas to noveda pie daudziem atjaunošanas darbiem, kuri turpinās vēl šodien.

Ivangorodas cietoksnis

Šī pils tika uzcelta Narvas upes pretējā krastā – tieši pretī igauņu kaimiņiem. Jau no paša sākuma tā bija militāru konfliktu objekts, jo tā pārgāja no vienām rokām otrās: no krieviem pie zviedriem un otrādi. Tāpat kā kaimiņu cietoksnis arī Ivangorodas pils ir tikusi pārbūvēta, paplašināta un nostiprināta: tika uzbūvēti trīs torņi, ieskaitot lielāko Provīzijas torni un Debesbraukšanas baznīcu cietokšņa iekšpusē. Esot Zviedrijas karaļa valdījumā gandrīz 100 gadus, cietoksnis vienu brīdi bija pat Jēkaba Ketlera, Kurzemes hercoga, cietums. Hercogs Jēkabs tolaik Baltijas reģionā bija viens no izcilākajiem valdniekiem, kas nonāca zviedru gūstā kopā ar savu ģimeni. 
Tāpat kā Narvas pili arī Ivangorodas pili iekaroja Pēteris I, un pēc 200 gadiem tā nonāca neatkarīgās Igaunijas valsts valdījumā.

Kaut gan pilis ir stāvējušas katra savā robežas pusē un simbolizējušas nāvīgākos ienaidniekus, tām ir daudz vairāk kopīga, nekā mēs varam iedomāties: abi cietokšņi ir bieži pārbūvēti, turklāt tie bieži mainījuši īpašniekus. Ne velti starp cietokšņiem tika uzbūvēts Draudzības tilts ar mērķi savienot Krieviju ar Igauniju un, jo īpaši – ar Eiropu.